Ziņas

Mežsaimniecība Baltijas valstīs ir nozīmīga ekonomikas daļa, un visās trijās tiek ieviesti ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas modeļi. Dažādas meža apsaimniekošanas ierosmes palīdz Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saglabāt bioloģisko daudzveidību un aizsargāt mežus no kaitēkļiem un slimībām.

Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi nozīmīgu Regulu (ES) 2023/1115, kuras mērķis ir būtiski samazināt negatīvo ietekmi uz globālo atmežošanu un meža degradāciju. Šis dokuments izvirza stingrus noteikumus tiem tirgus dalībniekiem, kuri ES tirgo vai eksportē tādas pirmpreces kā koksne, palmu eļļa, soja, kafija un citas, kas saistītas ar mežu izciršanu un vides degradāciju.

Koki spēj atcerēties gadalaikus. Daži, piemēram, bērzi, pēc gaismas ilguma un temperatūras svārstībām spēj atpazīt gadalaiku pārmaiņas. Tas palīdz tiem noteikt īsto brīdi lapu plaucēšanai vai nomešanai. Šī atmiņa palīdz kokiem mainīgajā klimatā izdzīvot.

Daži koki spēj staigāt. Amazones lietusmežos aug palma, kas pazīstama kā staigājošais koks (Socratea exorrhiza). Tiek uzskatīts, ka vairākos gados tā var pārvietoties pat par 20 metriem, pielāgojoties gaismas vai augsnes izmaiņām. Tas notiek, vienā pusē augot jaunām saknām un citām ļaujot atmirt.

Pēc 2024. gada datiem meža platība Baltijas valstīs ir palikusi relatīvi stabila ar nelielām izmaiņām. Latvijā meži ir ap 55% no kopējās teritorijas, un tas ir aptuveni 3,1 miljons hektāru. Igaunijā platība pērn palielinājusies līdz 53% no valsts jeb ir ap 2,3 miljoniem hektāru. Lietuvā meži saglabājušies ap 33% no teritorijas un ir ap 2,3 miljoniem hektāru.

2024. gadā Latvija, Igaunija un Lietuva turpināja globālajā kokmateriālu tirgū ieņemt nozīmīgu vietu, īpaši izceļoties ar izstrādājumu eksportu. Pēc Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center) datiem Igaunija ar eksporta ienākumiem 64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojās pirmajā vietā pasaulē, savukārt Latvija ar 14,3 eiro – trešajā. Galvenie eksporta tirgi bija Lielbritānija (18,2%), Zviedrija (11,9%) un Lietuva (7,8%).

Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – koksnes un tās izstrādājumu eksports pēdējos gados piedzīvojis ievērojamas izmaiņas. Mainīgie globālā tirgus apstākļi, pieprasījuma svārstības un ilgtspējīgas mežsaimniecības nozīme ir galvenie faktori, kas ietekmē nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Lai gan kopējais eksporta apjoms Baltijas reģionā saglabājas augsts, katra valsts saskaras ar saviem izaicinājumiem un iespējām.

Baltijas valstis ir izstrādājušas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas stratēģijas, lai nodrošinātu meža resursu ilgtspēju un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Saskaņā ar Eiropas Savienības meža politiku un starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules Meža organizāciju (FAO), šīs valstis veic pasākumus, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un novērstu mežu izsīkšanu kā arī sekmētu atjaunojamību.

Baltijas valstīs pieaug interese par koka karkasa mājām, īpaši to energoefektivitātes un ātrās būvniecības dēļ. Latvijā 2024. gadā 70% no jaunajām privātmājām bija koka karkasa konstrukcijas, kas liecina par līdzīgu tendenci arī kaimiņvalstīs. Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25% palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai, īpaši Rīgā un Pierīgā.