Baltijas valstīs arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pilsētu apzaļumošanai, lai dzīvi tur uzlabotu un pielāgotos klimata pārmaiņām. Rīgā projektos tiek stādīti koki un paplašinātas zaļās zonas, īpaši apdzīvotākajos rajonos. Tallinā tiek ierīkoti t.s. zaļie jumti un vertikālie dārzi, lai pilsētā vairotu bioloģisko daudzveidību. Viļņā pilsētplānošanā arvien biežāk iekļauta ilgtspējīga pieeja, kas rada zaļos koridorus.
Baltijas valstu pilsētu zaļināšanas ierosmes
-(1).jpg)
Baltijas valstis saglabā vadošo lomu koksnes enerģijas ražojumu tirgū
Latvija, Lietuva un Igaunija 2024. gadā saglabāja savu nozīmi koksnes enerģijas ražojumu (piemēram, koksnes granulu, brikešu un malkas) tirgū, aptverot gan eksportu, gan iekšējo patēriņu. Šo valstu ilgtspējīgā mežsaimniecība un augstā ražošanas efektivitāte ļauj tām starptautiskajā tirgū konkurēt, gan nodrošinot stabilu eksportu, gan veicinot ekonomisko izaugsmi.
Baltijas valstu ieguldījumi atjaunīgajā enerģijā
Baltijas valstis arvien vairāk investē atjaunīgās enerģijas ražošanā, lai mazinātu atkarību no fosilā kurināmā. Latvijā pieaug ieguldījumi vēja un saules enerģijas parkos, kas elektrības ražošanu dažādo. Igaunija turpina ražot biomasas enerģiju, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot mežus. Lietuvā tiek paplašināta saules enerģijas ražošana, un tas ļauj mājsaimniecībām un uzņēmumiem arvien vairāk pāriet uz videi draudzīgu enerģiju.
-thumb.jpg)
Baltijas valstu koksnes eksporta pieaugums
Baltijas valstis starptautiskajā koksnes tirgū joprojām ieņem nozīmīgu vietu, un 2024. gadā eksports turpināja augt. Latvija un Igaunija īpaši izcēlās ar kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādi Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm. Lietuva palielinājusi...