Ziņas

Baltijas valstis arvien vairāk investē atjaunīgās enerģijas ražošanā, lai mazinātu atkarību no fosilā kurināmā. Latvijā pieaug ieguldījumi vēja un saules enerģijas parkos, kas elektrības ražošanu dažādo. Igaunija turpina ražot biomasas enerģiju, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot mežus. Lietuvā tiek paplašināta saules enerģijas ražošana, un tas ļauj mājsaimniecībām un uzņēmumiem arvien vairāk pāriet uz videi draudzīgu enerģiju.

Baltijas valstīs arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pilsētu apzaļumošanai, lai dzīvi tur uzlabotu un pielāgotos klimata pārmaiņām. Rīgā projektos tiek stādīti koki un paplašinātas zaļās zonas, īpaši apdzīvotākajos rajonos. Tallinā tiek ierīkoti t.s. zaļie jumti un vertikālie dārzi, lai pilsētā vairotu bioloģisko daudzveidību. Viļņā pilsētplānošanā arvien biežāk iekļauta ilgtspējīga pieeja, kas rada zaļos koridorus.

Baltijas valstis starptautiskajā koksnes tirgū joprojām ieņem nozīmīgu vietu, un 2024. gadā eksports turpināja augt. Latvija un Igaunija īpaši izcēlās ar kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādi Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm. Lietuva palielinājusi...

Baltijas valstis mežsaimniecībā arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu apsaimniekošanu un ilgtspējību. Latvijā un Igaunijā tiek attīstītas viedās meža uzraudzības sistēmas, kas izmanto satelītattēlus un sensorus, lai mežu stāvokli novērotu reāllaikā. Lietuvā tiek ieviesti...

Karstās dienās koki spēj sevi un apkārtni atvēsināt, caur lapām iztvaicējot ūdeni. Šo procesu sauc par transpirāciju. Piemēram, liels ozols dienā var iztvaicēt pat simtiem litru ūdens, radot tādu dzesējošu efektu, kas apkārtnē var temperatūru pazemināt par vairākiem grādiem. Tāpēc pilsētās, kur koku vairāk, vasarā ir vēsāk un patīkamāk.

Daži koki pielāgojušies izdzīvot pat ugunsgrēkā. Piemēram, piķa priedei (‘Pinus rigida’) ir īpaši čiekuri, kas atveras tikai karstumā. Tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka, kad augsne bagāta ar pelniem un konkurence samazināta, šī priede var sākt augt no sēklām.

Mērķtiecīga mežu kopšana ne tikai uzlabo to veselību un bioloģisko daudzveidību, bet arī nodrošina augstvērtīgas koksnes ieguvi un ekonomisko atdevi nākotnē. Ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtisks faktors, kas mazina klimata pārmaiņas un saglabā dabas resursus, veidojot līdzsvaru starp ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem.

Padziļināti izpētot Baltijas valstu koka mēbeļu eksportu un apkopojot informāciju no dažādiem avotiem, var secināt, ka katrā valstī tendences ir atšķirīgas. Kaut gan šo mēbeļu eksports Baltijas valstīs ir nozīmīga nozare, pēdējo gadu dati liecina, ka tirgū ir ievērojama dinamika.

Mežu ekosistēmas Baltijas valstīs arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas, tā mežsaimniecībai izvirzot jaunus uzdevumus. 2023. gada sausums un karstums meža augšanu mazināja, īpaši skarot egļu un priežu audzes. Lai klimata pārmaiņām pielāgotos, Lietuvā un Igaunijā uzmanība tiek pievērsta meža atjaunošanai un piemērotu sugu izvēlei.