Baltijas valstis mežsaimniecībā arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu apsaimniekošanu un ilgtspējību. Latvijā un Igaunijā tiek attīstītas viedās meža uzraudzības sistēmas, kas izmanto satelītattēlus un sensorus, lai mežu stāvokli novērotu reāllaikā. Lietuvā tiek ieviesti digitāli meža kartēšanas rīki, kas palīdz plānot ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tas palīdz meža resursus pārvaldīt efektīvāk un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi.
Baltijas valstu meža inovācijas un digitalizācija
.jpg)
Baltijas valstis saglabā vadošo lomu koksnes enerģijas ražojumu tirgū
Latvija, Lietuva un Igaunija 2024. gadā saglabāja savu nozīmi koksnes enerģijas ražojumu (piemēram, koksnes granulu, brikešu un malkas) tirgū, aptverot gan eksportu, gan iekšējo patēriņu. Šo valstu ilgtspējīgā mežsaimniecība un augstā ražošanas efektivitāte ļauj tām starptautiskajā tirgū konkurēt, gan nodrošinot stabilu eksportu, gan veicinot ekonomisko izaugsmi.
Baltijas valstu ieguldījumi atjaunīgajā enerģijā
Baltijas valstis arvien vairāk investē atjaunīgās enerģijas ražošanā, lai mazinātu atkarību no fosilā kurināmā. Latvijā pieaug ieguldījumi vēja un saules enerģijas parkos, kas elektrības ražošanu dažādo. Igaunija turpina ražot biomasas enerģiju, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot mežus. Lietuvā tiek paplašināta saules enerģijas ražošana, un tas ļauj mājsaimniecībām un uzņēmumiem arvien vairāk pāriet uz videi draudzīgu enerģiju.
-(1)-thumb.jpg)
Baltijas valstu pilsētu zaļināšanas ierosmes
Baltijas valstīs arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pilsētu apzaļumošanai, lai dzīvi tur uzlabotu un pielāgotos klimata pārmaiņām. Rīgā projektos tiek stādīti koki un paplašinātas zaļās zonas, īpaši apdzīvotākajos rajonos. Tallinā tiek ierīkoti t.s. zaļie jumti un vertikālie dārzi, lai pilsētā vairotu bioloģisko daudzveidību. Viļņā pilsētplānošanā arvien biežāk iekļauta ilgtspējīga pieeja, kas rada zaļos koridorus.