Ziņas
Karstās dienās koki spēj sevi un apkārtni atvēsināt, caur lapām iztvaicējot ūdeni. Šo procesu sauc par transpirāciju. Piemēram, liels ozols dienā var iztvaicēt pat simtiem litru ūdens, radot tādu dzesējošu efektu, kas apkārtnē var temperatūru pazemināt par vairākiem grādiem. Tāpēc pilsētās, kur koku vairāk, vasarā ir vēsāk un patīkamāk.
Daži koki pielāgojušies izdzīvot pat ugunsgrēkā. Piemēram, piķa priedei (‘Pinus rigida’) ir īpaši čiekuri, kas atveras tikai karstumā. Tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka, kad augsne bagāta ar pelniem un konkurence samazināta, šī priede var sākt augt no sēklām.
Koki spēj atcerēties gadalaikus. Daži, piemēram, bērzi, pēc gaismas ilguma un temperatūras svārstībām spēj atpazīt gadalaiku pārmaiņas. Tas palīdz tiem noteikt īsto brīdi lapu plaucēšanai vai nomešanai. Šī atmiņa palīdz kokiem mainīgajā klimatā izdzīvot.
Daži koki spēj staigāt. Amazones lietusmežos aug palma, kas pazīstama kā staigājošais koks (Socratea exorrhiza). Tiek uzskatīts, ka vairākos gados tā var pārvietoties pat par 20 metriem, pielāgojoties gaismas vai augsnes izmaiņām. Tas notiek, vienā pusē augot jaunām saknām un citām ļaujot atmirt.
Koki sazinās pazemes koku internetā, ko veido sēņu un koku sakņu mijiedarbība. Šī sistēma ļauj tiem dalīties ne tikai ar informāciju, bet arī barības vielām. Turklāt tā tie apmainās ar ziņām par iespējamajiem draudiem, piemēram, kukaiņu uzbrukumiem.
Koki ir būtiski klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie uzņem oglekļa dioksīdu un izdala skābekli. Vidēja izmēra koks gada laikā saražo skābekli diviem cilvēkiem. Stādīt tos ir ērts veids, kā gaisu uzlabot. Tie palīdz dabā uzturēt līdzsvaru un samazina piesārņojumu.