Koki sazinās pazemes koku internetā, ko veido sēņu un koku sakņu mijiedarbība. Šī sistēma ļauj tiem dalīties ne tikai ar informāciju, bet arī barības vielām. Turklāt tā tie apmainās ar ziņām par iespējamajiem draudiem, piemēram, kukaiņu uzbrukumiem.
Meža tīkla maģija: kā koki sazinās
Koki, kas “svīst”: kā tie atvēsinās
Karstās dienās koki spēj sevi un apkārtni atvēsināt, caur lapām iztvaicējot ūdeni. Šo procesu sauc par transpirāciju. Piemēram, liels ozols dienā var iztvaicēt pat simtiem litru ūdens, radot tādu dzesējošu efektu, kas apkārtnē var temperatūru pazemināt par vairākiem grādiem. Tāpēc pilsētās, kur koku vairāk, vasarā ir vēsāk un patīkamāk.
Koki, kas ugunsgrēkā izdzīvo: piķa priede
Daži koki pielāgojušies izdzīvot pat ugunsgrēkā. Piemēram, piķa priedei (‘Pinus rigida’) ir īpaši čiekuri, kas atveras tikai karstumā. Tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka, kad augsne bagāta ar pelniem un konkurence samazināta, šī priede var sākt augt no sēklām.
Četras patiesības par ilgtspējīgu Latvijas mežu attīstību
Mērķtiecīga mežu kopšana ne tikai uzlabo to veselību un bioloģisko daudzveidību, bet arī nodrošina augstvērtīgas koksnes ieguvi un ekonomisko atdevi nākotnē. Ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtisks faktors, kas mazina klimata pārmaiņas un saglabā dabas resursus, veidojot līdzsvaru starp ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem.