Koki ir būtiski klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie uzņem oglekļa dioksīdu un izdala skābekli. Vidēja izmēra koks gada laikā saražo skābekli diviem cilvēkiem. Stādīt tos ir ērts veids, kā gaisu uzlabot. Tie palīdz dabā uzturēt līdzsvaru un samazina piesārņojumu.
Koks kā oglekļa dioksīda uztvērējs
Pēc 2024. gada datiem meža platība Baltijas valstīs ir palikusi relatīvi stabila ar nelielām izmaiņām
Pēc 2024. gada datiem meža platība Baltijas valstīs ir palikusi relatīvi stabila ar nelielām izmaiņām. Latvijā meži ir ap 55% no kopējās teritorijas, un tas ir aptuveni 3,1 miljons hektāru. Igaunijā platība pērn palielinājusies līdz 53% no valsts jeb ir ap 2,3 miljoniem hektāru. Lietuvā meži saglabājušies ap 33% no teritorijas un ir ap 2,3 miljoniem hektāru.
2024. gadā Latvija, Igaunija un Lietuva turpināja globālajā kokmateriālu tirgū ieņemt nozīmīgu vietu
2024. gadā Latvija, Igaunija un Lietuva turpināja globālajā kokmateriālu tirgū ieņemt nozīmīgu vietu, īpaši izceļoties ar izstrādājumu eksportu. Pēc Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center) datiem Igaunija ar eksporta ienākumiem 64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojās pirmajā vietā pasaulē, savukārt Latvija ar 14,3 eiro – trešajā. Galvenie eksporta tirgi bija Lielbritānija (18,2%), Zviedrija (11,9%) un Lietuva (7,8%).
Baltijas valstu koksnes eksporta tendences: svārstības, izaicinājumi un ilgtspējīgas attīstības iespējas
Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – koksnes un tās izstrādājumu eksports pēdējos gados piedzīvojis ievērojamas izmaiņas. Mainīgie globālā tirgus apstākļi, pieprasījuma svārstības un ilgtspējīgas mežsaimniecības nozīme ir galvenie faktori, kas ietekmē nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Lai gan kopējais eksporta apjoms Baltijas reģionā saglabājas augsts, katra valsts saskaras ar saviem izaicinājumiem un iespējām.