Baltijas valstis ir izstrādājušas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas stratēģijas, lai nodrošinātu meža resursu ilgtspēju un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Saskaņā ar Eiropas Savienības meža politiku un starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules Meža organizāciju (FAO), šīs valstis veic pasākumus, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un novērstu mežu izsīkšanu kā arī sekmētu atjaunojamību. Latvija ir ieviesusi stingrus mežu apsaimniekošanas standartus, kas balstās uz ilgtspējīgas attīstības principiem un Meža sertifikācijas programmu (PEFC un FSC). Igaunija ir uzsvērusi meža oglekļa uzkrāšanas spēju un oglekļa emisiju samazināšanu kā galvenos ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas mērķus. Lietuva ir koncentrējusies uz meža nozares ilgtspējīgu attīstību, veicinot meža ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanu un atjaunošanu. Šīs iniciatīvas ir daļa no plašākas globālas pieejas, kuru veicina arī FAO, lai veicinātu meža ekosistēmu ilgtspēju un sekmētu atjaunošanu.
Baltijas valstis ir izstrādājušas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas stratēģijas
Pēc 2024. gada datiem meža platība Baltijas valstīs ir palikusi relatīvi stabila ar nelielām izmaiņām. Latvijā meži ir ap 55% no kopējās teritorijas, un tas ir aptuveni 3,1 miljons hektāru. Igaunijā platība pērn palielinājusies līdz 53% no valsts jeb ir ap 2,3 miljoniem hektāru. Lietuvā meži saglabājušies ap 33% no teritorijas un ir ap 2,3 miljoniem hektāru.
2024. gadā Latvija, Igaunija un Lietuva turpināja globālajā kokmateriālu tirgū ieņemt nozīmīgu vietu, īpaši izceļoties ar izstrādājumu eksportu. Pēc Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center) datiem Igaunija ar eksporta ienākumiem 64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojās pirmajā vietā pasaulē, savukārt Latvija ar 14,3 eiro – trešajā. Galvenie eksporta tirgi bija Lielbritānija (18,2%), Zviedrija (11,9%) un Lietuva (7,8%).
Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – koksnes un tās izstrādājumu eksports pēdējos gados piedzīvojis ievērojamas izmaiņas. Mainīgie globālā tirgus apstākļi, pieprasījuma svārstības un ilgtspējīgas mežsaimniecības nozīme ir galvenie faktori, kas ietekmē nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Lai gan kopējais eksporta apjoms Baltijas reģionā saglabājas augsts, katra valsts saskaras ar saviem izaicinājumiem un iespējām.