Meža kaitēkļu kontrole ir problēma visās Baltijas valstīs. Igaunijā pēdējos gados novērota ievērojama egļu astoņzobu mizgrauža izplatība, kas rada lielas problēmas valsts meža resursiem. Tur mežsaimniecības pētnieki ieviesuši inovatīvas metodes, lai šo kaitēkli ierobežotu, tostarp iesaistot bioloģiskos ienaidniekus izmantojot mehānisku iejaukšanos. Lietuvā problēmas ir līdzīgas, taču tur, lai kaitēkļu izplatību samazinātu, valsts mežsaimniecības institūti ir ieviesuši jaunas koksnes aizsardzības tehnoloģijas, piemēram, selektīvo izciršanu. Latvija ar tik lielām problēmām nav tieši saskārusies, un šeit, lai novērstu kaitēkļu iekļūšanu meža ekosistēmās, pastiprināta uzmanība pievērsta profilaksei, piemēram, meža sanitārajām pārvērtībām un audžu tīrīšanai.
Meža kaitēkļu izplatība un kontrole Baltijas valstīs
Mērķtiecīga mežu kopšana ne tikai uzlabo to veselību un bioloģisko daudzveidību, bet arī nodrošina augstvērtīgas koksnes ieguvi un ekonomisko atdevi nākotnē. Ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtisks faktors, kas mazina klimata pārmaiņas un saglabā dabas resursus, veidojot līdzsvaru starp ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem.
Padziļināti izpētot Baltijas valstu koka mēbeļu eksportu un apkopojot informāciju no dažādiem avotiem, var secināt, ka katrā valstī tendences ir atšķirīgas. Kaut gan šo mēbeļu eksports Baltijas valstīs ir nozīmīga nozare, pēdējo gadu dati liecina, ka tirgū ir ievērojama dinamika.
Mežu ekosistēmas Baltijas valstīs arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas, tā mežsaimniecībai izvirzot jaunus uzdevumus. 2023. gada sausums un karstums meža augšanu mazināja, īpaši skarot egļu un priežu audzes. Lai klimata pārmaiņām pielāgotos, Lietuvā un Igaunijā uzmanība tiek pievērsta meža atjaunošanai un piemērotu sugu izvēlei.