Ziņas

Baltijas valstīs arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pilsētu apzaļumošanai, lai dzīvi tur uzlabotu un pielāgotos klimata pārmaiņām. Rīgā projektos tiek stādīti koki un paplašinātas zaļās zonas, īpaši apdzīvotākajos rajonos. Tallinā tiek ierīkoti t.s. zaļie jumti un vertikālie dārzi, lai pilsētā vairotu bioloģisko daudzveidību. Viļņā pilsētplānošanā arvien biežāk iekļauta ilgtspējīga pieeja, kas rada zaļos koridorus.

Baltijas valstis starptautiskajā koksnes tirgū joprojām ieņem nozīmīgu vietu, un 2024. gadā eksports turpināja augt. Latvija un Igaunija īpaši izcēlās ar kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādi Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm. Lietuva palielinājusi...

Baltijas valstis mežsaimniecībā arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu apsaimniekošanu un ilgtspējību. Latvijā un Igaunijā tiek attīstītas viedās meža uzraudzības sistēmas, kas izmanto satelītattēlus un sensorus, lai mežu stāvokli novērotu reāllaikā. Lietuvā tiek ieviesti...

Mežu ekosistēmas Baltijas valstīs arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas, tā mežsaimniecībai izvirzot jaunus uzdevumus. 2023. gada sausums un karstums meža augšanu mazināja, īpaši skarot egļu un priežu audzes. Lai klimata pārmaiņām pielāgotos, Lietuvā un Igaunijā uzmanība tiek pievērsta meža atjaunošanai un piemērotu sugu izvēlei.

Meža kaitēkļu kontrole ir problēma visās Baltijas valstīs. Igaunijā pēdējos gados novērota ievērojama egļu astoņzobu mizgrauža izplatība, kas rada lielas problēmas valsts meža resursiem. Tur mežsaimniecības pētnieki ieviesuši inovatīvas metodes, lai šo kaitēkli ierobežotu, tostarp iesaistot bioloģiskos ienaidniekus izmantojot mehānisku iejaukšanos.

Mežsaimniecība Baltijas valstīs ir nozīmīga ekonomikas daļa, un visās trijās tiek ieviesti ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas modeļi. Dažādas meža apsaimniekošanas ierosmes palīdz Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saglabāt bioloģisko daudzveidību un aizsargāt mežus no kaitēkļiem un slimībām.

Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi nozīmīgu Regulu (ES) 2023/1115, kuras mērķis ir būtiski samazināt negatīvo ietekmi uz globālo atmežošanu un meža degradāciju. Šis dokuments izvirza stingrus noteikumus tiem tirgus dalībniekiem, kuri ES tirgo vai eksportē tādas pirmpreces kā koksne, palmu eļļa, soja, kafija un citas, kas saistītas ar mežu izciršanu un vides degradāciju.

Pēc 2024. gada datiem meža platība Baltijas valstīs ir palikusi relatīvi stabila ar nelielām izmaiņām. Latvijā meži ir ap 55% no kopējās teritorijas, un tas ir aptuveni 3,1 miljons hektāru. Igaunijā platība pērn palielinājusies līdz 53% no valsts jeb ir ap 2,3 miljoniem hektāru. Lietuvā meži saglabājušies ap 33% no teritorijas un ir ap 2,3 miljoniem hektāru.

2024. gadā Latvija, Igaunija un Lietuva turpināja globālajā kokmateriālu tirgū ieņemt nozīmīgu vietu, īpaši izceļoties ar izstrādājumu eksportu. Pēc Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center) datiem Igaunija ar eksporta ienākumiem 64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojās pirmajā vietā pasaulē, savukārt Latvija ar 14,3 eiro – trešajā. Galvenie eksporta tirgi bija Lielbritānija (18,2%), Zviedrija (11,9%) un Lietuva (7,8%).