Ziņas
Karstās dienās koki spēj sevi un apkārtni atvēsināt, caur lapām iztvaicējot ūdeni. Šo procesu sauc par transpirāciju. Piemēram, liels ozols dienā var iztvaicēt pat simtiem litru ūdens, radot tādu dzesējošu efektu, kas apkārtnē var temperatūru pazemināt par vairākiem grādiem. Tāpēc pilsētās, kur koku vairāk, vasarā ir vēsāk un patīkamāk.
Daži koki pielāgojušies izdzīvot pat ugunsgrēkā. Piemēram, piķa priedei (‘Pinus rigida’) ir īpaši čiekuri, kas atveras tikai karstumā. Tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka, kad augsne bagāta ar pelniem un konkurence samazināta, šī priede var sākt augt no sēklām.
Mērķtiecīga mežu kopšana ne tikai uzlabo to veselību un bioloģisko daudzveidību, bet arī nodrošina augstvērtīgas koksnes ieguvi un ekonomisko atdevi nākotnē. Ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtisks faktors, kas mazina klimata pārmaiņas un saglabā dabas resursus, veidojot līdzsvaru starp ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem.
Padziļināti izpētot Baltijas valstu koka mēbeļu eksportu un apkopojot informāciju no dažādiem avotiem, var secināt, ka katrā valstī tendences ir atšķirīgas. Kaut gan šo mēbeļu eksports Baltijas valstīs ir nozīmīga nozare, pēdējo gadu dati liecina, ka tirgū ir ievērojama dinamika.
Mežu ekosistēmas Baltijas valstīs arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas, tā mežsaimniecībai izvirzot jaunus uzdevumus. 2023. gada sausums un karstums meža augšanu mazināja, īpaši skarot egļu un priežu audzes. Lai klimata pārmaiņām pielāgotos, Lietuvā un Igaunijā uzmanība tiek pievērsta meža atjaunošanai un piemērotu sugu izvēlei.
Meža kaitēkļu kontrole ir problēma visās Baltijas valstīs. Igaunijā pēdējos gados novērota ievērojama egļu astoņzobu mizgrauža izplatība, kas rada lielas problēmas valsts meža resursiem. Tur mežsaimniecības pētnieki ieviesuši inovatīvas metodes, lai šo kaitēkli ierobežotu, tostarp iesaistot bioloģiskos ienaidniekus izmantojot mehānisku iejaukšanos.
Mežsaimniecība Baltijas valstīs ir nozīmīga ekonomikas daļa, un visās trijās tiek ieviesti ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas modeļi. Dažādas meža apsaimniekošanas ierosmes palīdz Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saglabāt bioloģisko daudzveidību un aizsargāt mežus no kaitēkļiem un slimībām.
Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi nozīmīgu Regulu (ES) 2023/1115, kuras mērķis ir būtiski samazināt negatīvo ietekmi uz globālo atmežošanu un meža degradāciju. Šis dokuments izvirza stingrus noteikumus tiem tirgus dalībniekiem, kuri ES tirgo vai eksportē tādas pirmpreces kā koksne, palmu eļļa, soja, kafija un citas, kas saistītas ar mežu izciršanu un vides degradāciju.
Koki spēj atcerēties gadalaikus. Daži, piemēram, bērzi, pēc gaismas ilguma un temperatūras svārstībām spēj atpazīt gadalaiku pārmaiņas. Tas palīdz tiem noteikt īsto brīdi lapu plaucēšanai vai nomešanai. Šī atmiņa palīdz kokiem mainīgajā klimatā izdzīvot.
Daži koki spēj staigāt. Amazones lietusmežos aug palma, kas pazīstama kā staigājošais koks (Socratea exorrhiza). Tiek uzskatīts, ka vairākos gados tā var pārvietoties pat par 20 metriem, pielāgojoties gaismas vai augsnes izmaiņām. Tas notiek, vienā pusē augot jaunām saknām un citām ļaujot atmirt.